dzivaisudens.1s.lv

 

DZĪVĀ ŪDENS NOZĪME CILVĒKA DZĪVĒ




Ūdens
    Dabā nav tāda brīnumlīdzekļa ar ko var izārstēt visas slimības un tomēr, ja tāds būtu jānosauc, tad vistuvāk tam būtu kvalitatīvs ūdens. Mēs ļoti maz zinām par ūdeni, bet ūdens ir dzīvības šūpulis. Kvalitatīvs ūdens ir viens no mūsu labas veselības garantiem. Cilvēka organisma šūniņas dzīvo starpšūnu šķidrumā (pieaugušam cilvēkam tā daudzums ir 50 litri), kurš atrodas patstāvīgā kustībā. No šī šķidruma šūniņas izvēlas sev barību, iegūst skābekli un izvada vielmaiņas gala produktus, kuri tālāk ar limfas palīdzību tiek novadīti uz vēnu un izvadīti no organisma. Jo ātrāk noris šis process, jo ātrāk organisms atbrīvojas no atkritumvielām. Lai šūnas būtu veselas un pasargātas no slimībām, izvadīšana ir pat svarīgāka par ievadīšanu, jo katrai šūnai (organismā ir 100 triljoni dzīvu šūnu) ir jāēd, jāstrādā un jāizvada atkritumvielas, kuras var izvadīt tikai ar ūdeni. Bērniņam piedzimstot 90% procentu no svara ir ūdens. Pieaugušam cilvēkam 75%, bet vecam cilvēkam jau tikai 65%. Ar gadiem mēs ‘’izžūstam’’ un paliekam kā rozīnes. Tātad lai aizkavētu novecošanās procesu, mums ir jādzer ūdens. Bet kādu ūdeni un cik daudz mums ir jādzer, lai līdz pat mūža beigām mēs justos moži un enerģijas pilni, mēģināšu šo tēmu izklāstīt jautājumu un atbilžu formā.

 Kādu ūdeni vislabāk būtu dzert?

 Tādu ūdeni, kāds ir mūsu šūnās. Iedzertais ūdens kuņģī un zarnās atradīsies līdz tam brīdim, kamēr nekļūs sārmains. Starpšūnu šķidrums ir sārmains, šūnas iekšējais šķidrums ir vairāk skābs un joniem no vairāk sārmaina šķīduma ir jānokļūst uz mazāk sārmainu šķīdumu. Tam ir vajadzīga šūnu enerģija. Lai ūdens kļūtu sārmains, organisms to piesātina ar saviem minerāliem magniju, kalciju, nātriju un kāliju, jo kamēr ūdens ir skābs neviens iedzertā ūdens piliens nevar nokļūt starpšūnu šķidrumā , līdz kļūst sārmains . Starpšūnu šķīdums ir negatīvi lādēts (apmēram -100 Mv). Pozitīvi lādēts ūdens (krāna ūdens +250 Mv) nevar nokļūt šūnā, kamēr tas nekļūst negatīvi lādēts vismaz -50 Mv. Dzīvs ūdens ir kad vienlaicīgi ūdeņraža pH rādītājs ir lielāks par 7,0 un ORP (oksidēšanās reducēšanās potenciāls) ir ar mīnus zīmi. Kad organismā nokļūst nedzīvs ūdens, organisms to atdzīvina, izmantojot savu skābekli, dot savu elektrisko lādiņu, minerālus un sasilda. Tikai tad ūdens var nokļūt starp šūnām. Piemēram ar sodu var ātri panākt, ka ūdens kļūst sārmains, bet ORP paliks pozitīvs, tāpēc šis ūdens būs nedzīvs. Ir arī svarīgi, lai ūdens nebūtu ciets jo, ja  ir daudz kalcija karbonāta un citu neorganisko minerālu, slikti šķist taukskābes. Skābā vidē, kad kalcija karbonāts sajaucas ar taukiem, tas nogulsnējas uz asinsvadu sienām un nierēm, veidojas nierakmeņi. Šūnām nevajag ne cietu ūdeni, ne stipri mineralizētu ūdeni. Vajag mīkstu un maz mineralizētu. Minerāliem jābūt organiskas izcelsmes, bet nevis no iežiem.
   Vai būtu vēlams dzert krāna ūdeni?
 Krāna ūdens satur hloru, kas grauj mūsu nervu šūna, kā arī iznīcina labās bakterijas. Hlorētā ūdenī veidojas hloroforms, kas ir kancerogēns. Krāna ūdens ir enerģētiski piesārņots. Ir pētījumi, ka tas uzkrāj informāciju, jo izejot kaut vai pa mājas ūdensvada caurulēm, savāc no apkārtnes negatīvo enerģiju. Ūdenim izejot garo un līkumaino ceļu pa caurulēm, tas enerģētiski piesārņojas (bieži vien blakus  atrodas arī kanalizācijas  caurules),  tā struktūra tiek izjaukta, jeb tiek pārrautas saites starp molekulām, kas krasi samazina tā spēju iesaistīties vielmaiņas reakcijās. Lielie ūdens molekulu asociāti (klāsteri), savu izmēru dēļ nevar izkļūt cauri šūnu membrānām, tāpēc organisms tērē savu enerģiju, lai ūdeni strukturētu, pie tam ar gadiem šīs spējas samazinās. Vesela organisma šūnās un audos ir tikai strukturēts ūdens.
  Kāpēc nevajadzētu dzert tikai vārītu ūdeni?
 Vārīts ūdens ir miris ūdens, jo tajā maz skābekļa, bet bez skābekļa nav dzīvības. Ja ieliek zivis uzvārītā un tad atdzesētā ūdenī, tās nobeigsies, jo vārīšanas laikā skābeklis ir iztvaikojis. Daudzi ķīmiski procesi, kas notiek organismā, skābekļa klātbūtnē norisinās daudz efektīgāk. Ūdeni vārot, tā kristāliskais režģis krasi pasliktinās un pēc dienas tas var būt pat veselībai kaitīgs. Novārītajā ūdenī, kalcijs un magnijs nosēžas nogulsnēs, veidojas kaļķis, kuru šūniņas nespēj izmantot.
   Kāpēc nevēlams dzert tikai filtrētu un jo sevišķi destilētu ūdeni?
  Ūdenī , ko tu dzer, ir svarīgi, lai būtu makro un mikro elementi. Ilgstoši dzerot ūdeni bez mikroelementiem (destilētu vai filtrētu), organismā rodas šo elementu trūkums, kas var izraisīt tādas saslimšanas kā, piemēram, osteoporoze nierakmeņi un citas slimības.
   Vai drīkst ilgstoši lietot minerālūdeņus?
  Ikdienā jālieto maz mineralizēts ūdens, jo minerāli nogulsnējas organismā. Minerālūdeņus jālieto tikai kursu veidā.
   Kāpēc nebūtu vēlams dzert saldinātos gāzētos dzērienus (dažādas kolas, limonādes utt.)?
 Asinīs mums vienmēr ir sārmaina vide pH 7,3. Šis skaitlis ir ļoti svarīgs. Tā ir viena no svarīgākajām organisma konstantēm. Šim skaitlim  samazinoties par 0,01, cilvēku moka nemiers, satraukums, bezmiegs, depresija un tieksme pēc alkohola, narkotikām, nikotīna. Tam samazinoties vēl vairāk, organisms kļūst par labvēlīgu vidi  parazītiem (sēnītēm, baktērijām ,tārpiem, vīrusiem). Līmenim samazinoties vēl vairāk, parādās tādas saslimšanas kā bronhiālā astma, autoimūna, locītavu slimības, vairogdziedzera saslimšana, vēzis. Tam samazinoties līdz pH 7.0 var iestāties nāve ar diagnozi, piemēram, akūta sirds – asinsvadu nepietiekamība. Pirmā palīdzība parasti reanimācijā ir 1,5 litri sārmaina šķīduma ievadīšana vēnā. Saldojos gāzētajos dzērienos pH ir ap 2,5 un tāpēc mūsu pH  tos dzerot mainīsies uz skābo pusi. Lai neitralizētu skābi un atbrīvotu saistīto skābekli (skābā vidē skābeklis ir sasaistīts un tāpēc mūsu šūnām nav ar ko elpot) mums nepieciešams kalcijs, kālijs, magnijs, nātrijs. Tie ir galvenie skābju – sārmu līdzsvara atjaunošanas minerāli. Un ja asinīs šo mikroelementu nebūs pietiekamā daudzumā, organisms tos paņems no zobiem (veidojas kariess), kauliem (veicina osteoporozi), nagiem un asinsvadiem (ateroskleroze). Smadzenes ap 90% sastāv no ūdens. Šādi dzērieni tur nenonāk, tur nonāk tikai tīrs strukturēts ūdens. Pie tam šiem dzērieniem ir pievienotas krāsvielas un garšas pastiprinātāji, cukurs vai pat mākslīgie saldinātāji. Dzerot to visu, cilvēks atgādina staigājošu filtru.
  Kāpēc nav ieteicams dzert sulas, piemēram, no tik populārajām tetrapakām?
 Visbiežāk tās ir ražotas no sulas koncentrāta, atšķaidot to ar ūdeni. Un naivi ir ticēt, ka jūs saņemsiet vitamīnus. Īstenībā saņemsiet citronskābi, saldinātājus, ķīmiskos konservantus, stabilizatorus, sintētiskās krāsvielas utt. Kāpēc mums savs organisms jāizmanto, lai attīrītu sulu no šīm piedevām. Organismam jātērē daudz enerģijas, lai šo ‘’sulu’’ pārveidotu un asimilētu. Dzersim tikai svaigi spiestas sulas.
...

Lasīt tālāk.